MĀRCIS MITREVICS Rimi Vīna dārzs vīnzinis AKTUALITĀTES Esiet sveicināti 2024. gada rudens Vīnu katalogā! Kad rakstu šo ievadu, ārā ir slapja, drēgna un tumša Latvijas novembra nedēļas nogale. Jau tagad zinu, ka pabeigšu šo darbu, iekurināšu kamīnu, uzsmērēšu medījuma pastētes sausmaizītes, uz tām uzpilināšu dažas piles balzamiko krēma un iekārtošos klubkrēslā starp kamīnu un TV. Un, protams, atvēršu pudeli sarkanvīna. Šoruden, mācoties eksāmenam un pētot katras nozīmīgākās vīna ražotājvalsts statistiku, ievēroju, ka visā pasaulē pēdējos desmit gados skaidri iezīmējas kāda tendence – globālais sarkanvīna patēriņš sarūk. Vecie vīndari, kuri iekopj savus dārzus jau paaudzēm ilgi, pagaidām skatās uz to kā uz relatīvi īslaicīgu tendenci, sev un citiem apgalvojot, ka tam vajadzētu mainīties jau šajā desmitgadē. Kā pamatojumu viņi min piemēru no pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem, kad pilnīgi pretēji šodienai pieprasījums pēc sarkanvīna auga tik strauji, ka vīndari nespēja to nodrošināt. Lieta tāda, ka uz pieprasījuma maiņu vīna darītava var reaģēt ne vienā, ne divos un pat ne trijos vai četros gados. Ir vajadzīgi vismaz pieci gadi, lai pārstādītu vīnogu šķirnes, iekoptu jaunus dārzus un iegūt stabilu vīnogu ražu. Paralēli darbam vīna dārzā ir lietas, kas jāmaina arī ražotnē, un arī tas it nemaz nav vienkārši. Jārēķinās arī ar vietējo vīna reģiona likumdošanu, kas tiek aizsargāta ar Eiropas likumiem un lielākajā daļā Eiropas nemaz neļauj tā vienkārši izdomāt un sākt ražot pilnīgi atšķirīgus vīnus no citām, šai konkrētajai vietai netradicionālām vīnogu šķirnēm. Austrālijā, Āfrikā un Dienvidamerikā, kur vīna likumi ir daudz brīvāki, jau vairākus gadus tumšo vīnogu lauki vairumā tiek likvidēti un labākajā gadījumā aizstāti ar gaišajām vīnogu šķirnēm, citādi vīnogulāju vietā, visticamāk, parādītos citi kultūraugi. Eiropā, kur sarkanā vīna ir par daudz, tiek radīti dažādi atbalsta mehānismi, kompensācijas, vīna pārstrāde spirtā vai degvielā. Vienlaikus pašos prestižākajos, tradicionāli slavenākajos sarkanvīnu ražošanas reģionos pieaug pieprasījums pēc dārgajiem un ļoti dārgajiem vīniem. Tas liecina par divām lietām: pirmkārt, vīna patērētājs grib baudīt, iespējams, mazāk, bet noteikti labāku vīnu, un, otrkārt, vīna inflācija krietni atpaliek no citu preču, izejmateriālu un pakalpojumu izmaksām. Jūsu iecienītā vīna cena akciju laikā nomācošā vairumā gadījumu nav mainījusies jau pēdējos trīs vai pat četrus gadus. Dažos gadījumos sīvas konkurences apstākļos tā pat ir samazinājusies. Vai varat nosaukt daudzus produktus, ar kuriem ir tāpat? Kopējam sarkanvīna patēriņa kritumam ir viens galvenais cēlonis un viens galvenais apstāklis, kas ir savstarpēji saistīti. Cēlonis ir vīna patērētāju paradumu maiņa, bet apstāklis – globālā sasilšana. Domājat, pārspīlēju? Bet, lūk, kas par lietu: kādreiz Burgundijas un Bordo vīnos ierastais alkohola saturs bija starp 10 un 12 procentiem, un joprojām teorētiski ir atļauts pievienot vīnogu izcelsmes cukuru pirms raudzēšanas, lai nodrošinātu minimālo alkohola līmeni. Šobrīd absolūti visos Dienvideiropas un arī lielā daļā Viduseiropas vīnu alkohola jau ir par daudz, jo vīnogās vienkārši ir par daudz cukura – par daudz saules, par daudz karstuma, par daudz sausuma stresa. “Cēloni” gan tas viss neinteresē. Mūsdienās vidējais vīna patērētājs pieprasa, pirmkārt, sausu un ne saldu vīnu, otrkārt, bez pārmērīga alkohola daudzuma. Ēšanas paradumi, dzīvesveida maiņa, slavenību ieteikumi mūs vedina prom no pilnmiesīgiem, kompleksiem, pamatīgiem, stipriem un raksturīgiem sarkanvīniem. Tā nav nejaušība, ka slavenības arvien vairāk iegulda līdzekļus un laiku šampaniešos un rozā vīnos. Piemēram, vai zināt, kurš rūpējas par Breda Pita rozā vīna ražošanu? Tas pats Chateau de Beaucastel , viens no vēsturiskajiem, varenajiem slavenāko Dienvidronas sarkanvīnu ražotājiem. Ar rozā vīnu vispār – kā vienmēr – ir jautri. Šobrīd sarkanvīna izaicinājumu iespaidā arvien biežāk tirgū parādās rozā vīni no tradicionālajiem sarkanvīna reģioniem un vīnogu šķirnēm – visur, kur vien to atļauj likumi. Rozā Bordo , rozā Primitivo . Tā notiek ne tikai tāpēc, ka vīndari vairs nevar pārdot savus sarkanvīnus, bet lielā mērā, arī pateicoties modei un pieprasījumam. Šajā kontekstā interesanti lasīt un dzirdēt, ka rozā vīnu patēriņš, pēc lielo vīna pasaules guru domām, ir sasniedzis gandrīz maksimālo pieprasījumu. Es gan tam līdz galam nepiekrītu – vismaz šobrīd. Līdz ar rozā vīniem turpina augt arī burbuļu patēriņš, kas skaidrojams ar to pašu “cēloni”. Svētku maltītes ar kārtīgiem ēdieniem tiek aizstātas ar ballītēm un uzkodām, kur dažādi burbuļi ir pats labākais un saderīgais dzēriens. Šajā katalogā kā parasti atradīsiet daudz dažādu vīnu aprakstu, stāstus par tiem un to radītājiem, kā arī atskatu uz konkursu Latvijas Gada Vīns ar ļoti plašu un īpašu atzinību ieguvušo vīnu piedāvājumu. Tāpat te būs idejas dāvanu komplektiem, ko nest ciemos līdz ar vīnu. Tad vēl īpašs atvērums par karstvīniem, kā parasti gardas receptes un arī vīnu saderība ar sieriem. Bet, ja sazin kāpēc sagribēsiet veidot statistiku, cik sarkanvīnu, cik balto un cik dzirkstošo aprakstīts šajā izdevumā, atbildēšu uzreiz – sarkano ir visvairāk! Un nevis tāpēc, ka neesam moderni, bet gan tāpēc, ka uzskatām: tieši tagad ir īstais laiks sarkanvīnam – svētkos, pie maltītēm vai pasēdēšanai pie kamīna. Es – pēc malkas un uz pagrabu pēc Spätburgunder . Lai izdevušies VISI tuvojošies svētki! 2
Lejupielādēt PDF failu